Uzvedības normas (etiķete)

Uzvedības normu (etiķetes) ievērošana ir tāds pat treniņš kā karatē tehnikas apgūšana. Uzvedības normu ievērošana parāda cilvēka nopietnumu, vēlēšanos mācīties, kā arī spēju ievērot citu cilvēku intereses un tiesības. Ja jums ir paveicies, tad jūs varat trenēties īpaši iekārtotā zālē (Dojo), un jūs varat novērtēt īpašo atmosfēru, kas tajā valda un apņem jūs, kolīdz jūs tajā ieejat. Diemžēl vairumā gadījumu jātrenējas zālē, kas citā laikā tiek izmantota citiem pasākumiem un ko nav iespējams iekārtot atbilstoši jūsu vēlmēm. Ja jūs sapratīsiet Dojo lomu un nozīmi, tad būs vieglāk izmainīt jūsu attieksmi pret treniņu zāli un tur notiekošo.

Dojo sākumi meklējami senatnē – Budistu tempļos. Pirms šajās telpās tika uzsākta cīņas mākslu mācīšana, tās tika izmantotas meditācijai un apcerei. Dojo bija ļoti rāma un mierīga vieta. Pirms doties iekšā, lai stundām ilgi meditētu, cilvēki pie ieejas novilka apavus un paklanījās. Karatē bieži tiek raksturots kā “meditācija kustībā”. Nevar novilkt robežu, kad beidzas meditācija un sākas karatē. Tādēļ ir pilnīgi dabiski nodarboties ar karatē Dojo un to darīt ar tādu pat attieksmi, kāda būtu meditējot.

Ir jāapzinās arī tas, ka Dojo nozīmē brīvības un vienlīdzības ierobežojumus. Tas var likties dīvaini, jo viens no karatē pamatprincipiem ir, ka neatkarīgi no grāda tiek cienīts ikviens – skolotājs izrāda tādu pat cieņu savam skolniekam, kādu izrāda savam skolotājam. Tajā pat laikā vispārpieņemts likums trenējoties ir: skolotājs dod rīkojumus (instrukcijas), bet skolnieks pakļaujas un izpilda.

Dzīvojot sabiedrībā, ikvienam ir jāpakļaujas un jāievēro noteiktas uzvedības normas, jāievēro etiķetes noteikumi. Daudzas no šīm uzvedības normām ir saprāta diktētas, daudzas ir vienkārši pieklājība un labas manieres, un daudzu izcelsmes pamatā ir senas Japānas tradīcijas. Tādēļ nav attaisnojami, ja slinkuma vai nevērības dēļ tās netiek ievērotas. Jāatceras, ka dažādi karatisti gan ar baltām, gan ar melnām jostām trenējas vienā un tajā pat Dojo. Visi apgūst vienu un to pašu tehniku un tiecas uz vieniem ideāliem. Tādēļ visiem jāvadās no vienām etiķetes prasībām.

Dojo ir jāgodā, jo tā nav vienkārši sporta zāle vai treniņu vieta. Tā ir garīgās (rakstura) pilnveidošanās vieta.

Lepojieties ar savu Dojo un izjūtiet godbijību, tur atrodoties.

Arī LTKF biedriem jāievēro noteiktas uzvedības normas. Nevajadzētu uztraukties, ja neizdodas tās visas atcerēties, šādos gadījumos jāvadās no vecāko biedru rīcības. Katrā klubā uzvedības normas (etiķete) var atšķirties. Tādēļ piedaloties nodarbībās citā Dojo, jāvēro un jāvadās no tur pierastām normām, jo vadoties tikai pēc sava kluba (Dojo) uzvedības normām, kas var būt atšķirīgas, jūsu rīcība var tikt uztverta kā nepieklājība.

 
 

1. VISPĀRĒJAS NORMAS

2. UZVEDĪBA DOJO

3. NODARBĪBAS SĀKŠANA UN BEIGŠANA

4. PAKLANĪŠANĀS (SVEICIENS)

5. GRADĀCIJA (JOSTAS)

6. APĢĒRBS UN PERSONĪGĀ HIGIĒNA

7. DROŠĪBA

 
 
 

1. VISPĀRĒJAS NORMAS

1.1. Atcerieties - cieņu nepiešķir, to nopelna ar savu darbu un uzvedību.

1.2. Koncentrējieties uz pašdisciplīnu, kas ir viena no karatē galvenajām sastāvdaļām.

1.3. Katra kluba galvenais instruktors jāuzrunā “sensei”. Atrodoties Dojo, nekad neuzrunjiet skolotāju vārdā. Vecākie instruktori un vecākās jostas jāuzrunā “sempai”.

1.4. Vecākajām jostām jārāda piemērs jaunākajām.

  • Jāaizsargā tās no savainojumiem un traumām, jāpalīdz mācīties un jāizturas pret tām ar cieņu un uzmanību.

  • Jāpalīdz tām attīstīt tādas īpašības kā patiesums, centība.

  • Jāpalīdz tām iemācīties uzvedības normas, paškontroli.

  • Jāvada jaunākās jostas ar savu piemēru.

1.5. Jaunākajām jostām jāvadās no vecāko jostu norādījumiem.

  • Jāņem no tām piemērs, jāizturas pret tām ar cieņu.

  • Jāvēro vecāko jostu rīcība un jāatkārto tā. (Vecākai jostai pieceļoties vai apsēžoties, jaunākai jādara tas pats.)

1.6. Saņemot instrukcijas no skolotāja, atsaucieties ar “osu” (Os). Instrukcija nav kritizēšana, un jums nav jāapvainojas, ja skolotājs norāda jums, kā uzlabot jūsu tehniku.

1.7. Nekad nepārtrauciet runātāju, it īpaši - vecāku cilvēku. Nekad nerunājiet, ja runā skolotājs vai vecāka josta. Neuzbāzieties citiem ar skaļu pļāpāšanu.

1.8. Daudz kas no tā, ko mēs izpildām ikdienā nodarbībās, var nopietni savainot netrenētus cilvēkus, tādēļ apgūto tehniku nedrīkst demonstrēt ārpus Dojo.

1.9. Nemāciet karatē tehniku:

  • bez skolotāja atļaujas;

  • bērniem bez iepriekšējās garīgās sagatavotības;

  • nepiemērotiem cilvēkiem.

1.10. Katram ir atškirīgas fiziskās iespējas un motīvi, lai nodarbotos ar karatē. Tas jāņem vērā un jāciena.
Cieniet treniņa partneri un neko nedariet pret viņa gribu. Saudzējiet partnera veselību. Jūs esat atbildīgi par to, lai nesavainotu savu partneri vai sevi.

1.11. Cieniet tos, kam ir mazāka pieredze, un neuzspiediet savas idejas citiem.

1.12. Cieniet tos, kam ir lielāka pieredze, un nestrīdieties par tehniku.

1.13. Nelamājieties un neiesaistieties līdzīga rakstura diskusijās. Uz lamām neatbildiet vai atbildiet mierīgi. Pirmais pašaizsardzības likums ir: izvairieties no situācijām, kurās var būt nepieciešama pašaizsardzība.

1.14. Nelietojiet organismam kaitīgas vielas. Nekad necīnieties reibuma stāvoklī. Tā būtu karatē principu noniecināšana un karatista vārda diskreditēšana.

2. UZVEDĪBA DOJO

2.1. Ikvienam jātrenē gan ķermenis, gan gars. Vienmēr jācenšas pilnīgi koncentrēties, jābūt apņēmīgam un nopietnam. Svarīgi, lai uzsākot nodarbību, jūs domājat par karatē un par to, kā uzlabot jūsu tehniku.

2.2. Ierodoties uz nodarbību, atstājiet savu attieksmi (noskaņojumu) aiz durvīm.

2.3. Piespiediet sevi apmeklēt treniņu zāli arī tad, ja negribas vai ir slikta pašsajūta. (Varat nestrādāt ar pilnu slodzi, bet jāiztur līdz beigām, tad pēc treniņa būs gandarījums par šo uzvaru pār sevi.)

2.4. Neatkarīgi no tā, cik noguris jūs esat, neizrādiet to.

2.5. Kamēr atrodaties zālē, pilnībā koncentrējieties uz karatē. Spēja nenovērst uzmanību ir daļa no jūsu treniņa.

2.6. Nodarbības laikā bez ierunām izpildiet treniņa vadītāja komandas un rīkojumus. Precīzi ievērojiet vadītāja norādījumus par attiecīgā vingrinājuma izpildi. Nelieciet pārējiem gaidīt uz sevi. Jums netiks prasīts nekas tāds, ko nedarītu skolotājs, bet, ja jums liekas par grūtu, centieties, cik spējat. Šāda pakļaušanās vienkāršo un paātrina mācību procesu. Jaciena veids, kā jūsu skolotājs vada nodarbību. Nav pieļaujami strīdi.

2.7. Ja ir neskaidrības vai grūtības izpildīt kādu tehniku, skaļi nesauciet skolotāju palīgā. Vispirms uzmanīgi pavērojiet kā to veic apkārtējie. Ja tomēr ir nepieciešama skolotāja palīdzība, piemērotā brīdī pajautājiet.

2.8. Nodarbības laikā sarunāties nedrīkst, izņemot gadījumus, kad uzaicina skolotājs vai vecākais biedrs.

2.9. Ja jūs zāles malā gaidat instruktora norādījumus, neatspiedieties pret sienu. Klausieties, kas tiek mācīts.

2.10. Ja jūs tiekat nosaukts (izsaukts), ātri stādieties priekšā (nosauciet savu vārdu), paklanieties, tad mērķtiecīgi un pārliecināti ieņemiet gatavības pozīciju.

2.11. Nekad neklīstiet bezmērķīgi apkārt.

2.12. Apsēžoties, vispirms kaut uz dažām sekundēm ieņemiet seiza (uz ceļiem) pozīciju, un tikai pēc tam ieņemiet ērtāku pozīciju. Nevajag sēdēt ar izstieptām kājām – jāsēž vai nu seiza vai ar sakrustotām kājām. Sēžot pievērsiet uzmanību instruktoram un viņa norādījumiem un mācībām. Nekad nevajag nervozi dīdīties, žāvāties vai izrādīt garlaicību.

2.13. Katram jāizturas pret savu partneri ar cieņu, ievērojot uzvedības normas.

2.14. Prasiet no partnera tikai viņa zināšanu un prasmes līmenim atbilstošu rīcību.

2.15. Nodarbību laikā neuzdodiet jautājumus skolotājam, ja vien netiekat aicināti to darīt. Pataupiet savus jautājumus līdz nodarbības beigām un tad apspriediet tos ar vecākajiem biedriem vai skolotāju. Ja ir vajadzība kaut ko pajautāt skolotājam, jums jāpieiet pie viņa un ar cieņu jāpaklanās. Nekad nedrīkst saukt skolotāju pie sevis. Kad saruna beigta, paklanieties un pateicieties par jums veltīto laiku.

2.16. Centieties apgūt katu kustības ārpus nodarbībām, lai nodarbību laikā skolotājam nebūtu jāstāsta, kāda kustība seko nākošā, un viņš vairāk laika varētu veltīt jūsu tehnikas novērtējumam un palīdzībai lai to uzlabotu.

2.17. Treniņu zālē nediskutējiet ar partneri (sarunām un iespaidu pārspriešanai domātas ģērbtuves).

2.18. Lai paliktu zālē pēc treniņa un nodarbotos individuāli, nepieciešama skolotāja atļauja.

2.19. Uzsākt kumite atļauts tikai pēc skolotāja komandas un skolotāja klātbūtnē.

2.20. Ja zemākas jostas partneris ir melnā josta, centieties savu iespēju robežās, bet neaizmirstiet par cieņu, kas jāizrāda vecākai jostai. Ja jums liekas, ka jūs varat vairāk vai stiprāk, atcerieties, ka vecākās jostas, cīnoties ar jaunākām, ievēro šo līmeņa atšķirību un necīnās ar pilnu spēku.

2.21. Neizaiciniet vecāku jostu uz kumite, bet, ja vecāka josta aicina jūs, neatsakiet.

2.22. Nemāciet jaunu tehniku vai katu citiem skolniekiem, ja vien skolotājs nav licis to darīt. Bieži vien vecākā josta palīdz jaunākai nodarbību laikā, bet tas būtu jādara pirms vai pēc nodarbības. Nodarbību laikā katram jākoncentrējas tikai uz savu uzdevumu veikšanu.

2.23. Nodarbību laikā nezaudējiet kontroli pār sevi, neļaujiet vaļu dusmām, neizrādiet, ja jums ir slikts noskaņojums.

2.24. Trenēšanās ir nopietna nodarbe, tādēļ nodarbību laikā nesmejieties, nesvilpojiet, nedziediet, un citādi netraucējiet pārējiem. Nodarbību laikā nesmaidiet bez vajadzības (vajadzība smaidīt var rasties tikai tad, ja ir sāpīgi, neērti un nemākat saglabāt bezemociju izteiksmi).

2.25. Ja jums tiek dots rīkojums skaitīt, dariet to tajā valodā, kurā jums ērtāk, bet dariet to īsi, asi un pārliecinoši.

2.26. Saņemot komandu pārvietoties uz citu telpas daļu, dariet to pēc iespējas ātri. Pārvietojoties, nestaigājiet starp rindām. Vispirms gar savas rindas aizmuguri aizejiet līdz zāles malai un pārvietojieties šeit.

2.27. Vecākās jostas (it sevišķi melnās) iegūšana nenozīmē, ka atrodoties Dojo jūs varat atslābināties un kļūt “vaļīgi”.

2.28. Skolniekam jāpaliek zālē līdz nodarbības beigām, ja vien skolotājs neatļauj aiziet iepriekš.

2.29. Nekad treniņa zālē vai kluba telpās nesmēķējiet un nepieļaujiet, ka to dara citi.

2.30. Atrodoties Dojo, ēšana vai dzeršana nav atļauta.

2.31. Apmeklējiet tualeti pirms nodarbības. Tad nenāksies traucēt skolotāju un pārējos nodarbības dalībniekus, kā arī tas var novērst iespējamas bīstamas traumas, ja nejauši saņemat sitienu pa vēderu. Tāpat arī atcerieties, ka nav labi trenēties uzreiz pēc maltītes. Vēlamais starplaiks ir ne mazāk kā 1 stunda.

3. NODARBĪBAS SĀKŠANA UN BEIGŠANA

3.1. Gaidot nodarbības sākumu, jācenšas sarunāties mazāk un klusām.

3.2. Skolotājs var izvēlēties vecākās jostas, kas vadīs nodarbību un apmācīs jaunākās. Skolotājs vai viņa nozīmētā persona ir atbildīga par kārtību Dojo un par nodarbības uzsākšanu.

3.3. Nodarbības uzsākšana.

  • Izdzirdot komandu “Nostāties!” vai arī skolotājam ieņemot savu vietu zāles priekšā, skolniekiem bez atgādinājuma un pamudinājuma jāieņem savas vietas. Vietas tiek ieņemtas saskaņā ar katra skolnieka grādu. Vecākā josta (augstākais grāds) nostājas pirmajā rindā, kreisajā malā, ar seju pret skolotāju. Nostājoties nodarbībai, jāizlīdzinās rindās pēc kreisajā pusē stāvošā un kolonās pēc priekšā stāvošā. Rindām un kolonām jābūt pēc iespējas taisnām. Skolniekiem, kam nav gi vai jostas, jānostājas pēdējā rindā.

  • Pēc komandas “Seiza” visiem jāieņem seiza pozīcija tā, lai ceļgali būtu izlīdzināti pēc kreisajā pusē esošā.

  • Pēc komandas “Shomen ni Rei!” jāpaklanās pret Dojo galveno (priekšējo) sienu.

  • Pēc komandas “Sensei ni Rei!”, jāpaklanās pret skolotāju (instruktoru) un skaļi jāsaka “Os”.

  • Pēc komandas “Mokusoh” (meditācija) jāaizver acis, jāatslābinās un jānoskaņojas nodarbībai.

  • Pēc komandas “Mokusoh Yame” jāatver acis un jāgaida skolotāja (instruktora) nākošā komanda.

3.4. Nodarbības beigšana.

  • Pēc komandas “Seiza” visiem jāieņem seiza pozīcija tā, lai ceļgali būtu izlīdzināti pēc kreisajā pusē esošā.

  • Pēc komandas “Mokusoh” (meditācija) jāaizver acis, jāatslābinās.

  • Pēc komandas “Mokusoh Yame” jāatver acis un jāgaida skolotāja (instruktora) nākošā komanda.

  • Pēc komandas “Shomen ni Rei!”,jāpaklanās pret Dojo galveno (priekšējo) sienu.

  • Pēc komandas “Sensei ni Rei!” jāpaklanās pret skolotāju (instruktoru), un skaļi jāsaka “Arigatoh Gozaimashita”, kas nozīmē “pateicamies jums”. Šo frāzi var teikt arī latviski. Kad tas izdarīts, skolotājs pieceļas.

  • Ja skolotājs nosauc nodarbības dalībnieku vārdus, tad nosauktajam jāpieceļas, jāpaklanās pret skolotāju un skaļi jāsaka: “Os sensei!”. Nosauktajiem jāpaliek stāvot gatavības stājā (fudo dachi).

  • Ja skolotājs nenosauc skolniekus pēc kārtas, tad jānogaida, kamēr no jums pa kreisi esošais (vecāka josta) pieceļas, tikai tad dariet to pašu.

  • Kad skolotājs dod komandu “Jiu” nodarbība ir beigusies. No zāles jāiziet saglabājot cieņu pret sevi un pārējiem, un secīgi - atbilstoši grādam (vispirms vecākās jostas).

4. PAKLANĪŠANĀS (SVEICIENS)

SveiciensBieži par paklanīšanās nozīmi karatē tiek jautāts: “Vai tas nav saistīts ar kādu reliģisku rituālu?” Pēc rietumu kultūras tradīcijām, cilvēki sasveicinoties, paspiež viens otram roku, izsakot vēlmi, saka “lūdzu”, izsakot pateicību, saka “paldies”. Pēc Japānas tradīcijām, to visu un vēl vairāk ietver paklanīšanās.


Šīs Japānas kultūras sastāvdaļas iekļaušana karatē uzvedības normās (etiķetē), kalpo vairākiem mērķiem:

  • paklanīšanās ir cieņas parādīšana, kas parāda atklātumu un vēlmi mācīties no skolotājiem un citiem skolniekiem;

  • paklanīšanās partnerim atgādina jums, ka partneris ir personība, kas jāciena, nevis treniņa “lelle”;

  • tas visiem, kas nodarbojas ar karatē, padara tuvas un pazīstamas Japānas tradīcijas, kas ir svarīgi, ja kādreiz rodas iespēja apgūt karatē Japānā.

4.1. Vienmēr jāpaklanās šādos gadījumos:

  • ienākot nodarbību zālē (Dojo);

  • uzejot uz laukuma (paklāja) vai noejot no tā;

  • izpildot sveicienu rei;

  • kad pie jums vēršas skolotājs vai vecāka josta;

  • kad jūs vēlaties griezties pie skolotāja vai vecākas jostas;

  • beidzot sarunu ar skolotāju vai vecāku jostu;

  • kad nodarbību zālē tiek pieprasīta kārtība;

  • pēc uzdevuma vai instrukcijas saņemšanas;

  • pret partneri – uzsākot un beidzot vingrinājumu;

  • mainot partneri – vispirms pret veco, tad pret jauno;

  • uzsākot un beidzot katu;

  • ejot ārā no nodarbību zāles;

  • gadījumos, kad šaubāties, vai ir japaklanās vai nē.

Daudz labāk lieku reizi paklanīties, nekā aizmirst šo cieņas apliecinājumu.

4.2. Ienākot zālē (Dojo) vai izejot no zāles, jānostājas pie durvīm ar seju pret zāli (zāles galveno sienu, skolotāja portretu, utt.) un jāpaklanās. Tādā veidā jūs parādat cieņu klubam, šai vietai (Dojo), un tiem, kas šeit atrodas. Pirmo reizi ienākot Dojo, jāpaklanās skolotājām vai vecākajai jostai.

4.3. Akurātība ir daļa no pašdisciplīnas (kas ir viena no svarīgākajām karatē sastāvdaļām), tādēļ, cik vien iespējams, jāizvairās no nodarbību nokavēšanas. Ja gadījumā iznāk nokavēt, ienākot nodarbību zālē nodarbības laikā, jāpaklanās un jānostājas uz ceļiem (seiza) pie durvīm. Tādā veidā jūs parādat cieņu, un liek saprast nodarbību vadītājam, ka vēlaties ienākt. Tad neatkarīgi no jostas (grāda) jāsagaida nodarbības vadītāja atļauja ienākt. Kad atļauja saņemta, jāpieceļās, jāpaklanās, un tā, lai netraucētu pārējos, gar zāles malu, jādodas uz zāles beigām aiz pārējiem skolniekiem.

4.4. Ja jums jāatstāj zāle nodarbības laikā, paklanieties pret skolotāju, paskaidrojiet nepieciešamību, un, ja tiek saņemta atļauja, uzmanīgi (neejot gar citu skolnieku priekšpusi) dodieties uz zāles malu un, pie durvīm paklanoties, ārā no tās.

4.5. Ja jūs vēlaties atgriezties zālē (nodarbības laikā), tad ienākot jāpaklanās un jānostājas uz ceļiem (seiza) pie durvīm. Tā jūs parādat cieņu nodarbību vadītājam un liek saprast, ka jūs vēlaties ienākt. Tad neatkarīgi no jostas (grāda) jāsagaida nodarbības vadītāja atļauja ienākt. Kad atļauja saņemta, jāpieceļas, jāpaklanās un tā, lai netraucētu pārējos, gar zāles malu, jādodas uz savu iepriekšējo vietu.

4.6. Paklanoties papēžiem jābūt kopā un pirkstgaliem izvērstiem uz āru 45 grādu lenķī (V viedā). NEKAD NESASVEICINĀTIES AR IZPLESTĀM KĀJĀM! Elkoņiem jābūt taisniem un atbrīvotiem, roku plaukstām jābūt piespiestām pie sāniem, pirkstiem kopā. Paklanoties jāsaliecas viduklī par apmēram 20 grādiem, saglabājot muguras aukšdaļu taisnu. Skatienam jāseko jūsu kustībai. Paklanīšanās laikā nekad neskatieties acīs savam partnerim. Tā jūs parādat necieņu un neuzticību. Paklanīšanās ilgums nedrīkst būt mazāks par vienu ieelpu un izelpu.

4.7. Paklanīšanās tiek veikta arī seiza pozīcijā (uz ceļiem).

Vispirms jāieņem seiza pozīcija:

  • jānovieto uz grīdas kreisais, tad labais celis;

  • jāapsēžas uz pēdām, labās un kreisās kājas pirksti var pārklāties (tikt sakrustoti);

  • ceļgaliem jābūt sakļautiem;

  • rokas ar vaļējām plaukstām uz leju jānovieto uz kājām (virs ceļgaliem);

  • mugurai jābūt iztaisnotai un pleciem atbrīvotiem.

  • Pieceļoties jāsāk ar labo kāju, tad ar kreiso.

4.8. Nostājoties uz ceļiem (seiza), nesakumpt, neizrādīt nogurumu, palikt pilnīgi nekustīgam.

4.9. Nostāšanās uz ceļiem visiem jāveic vienlaicīgi.

4.10. Piecelšanās tiek veikta secīgi (atbilstoši grādam), pēc kreisajā pusē esošā.

4.11. Paklanoties jānovieto vispirms kreisā, pēc tam labā roka uz grīdas, priekšā ceļiem (tādā attālumā, lai elkoņi neskartos pie grīdas). Plaukstām ir jābūt uz grīdas, tādejādi izrādot dziļu cieņu. Jāpaklanās saliecoties viduklī. Paklanoties, pierei ir jābūt tuvu zemei, bet nav jāskaras pie tās. Paklanīšanās laikam jābūt ilgākam, kā paklanoties stāvus. Ja to veic karatistu grupa, tad jaunākie pēc grāda, muguru iztaisno (atliecas) tikai pēc tam, kad to secīgi ir izdarījuši vecākie. Atliecoties rokas tiek novietotas atpakaļ kā seiza pozīcijā, bet secība ir pretēja: vispirms labā, pēc tam kreisā.

5. GRADĀCIJA (JOSTAS)

5.1. Grādi (jostas) ir svarīgas tikai, lai parādītu jūsu pašreizējo prasmes līmeni, kas iegūts trenējoties. Pārmērīgi lielas nozīmes piešķiršana grādam (jostai), liecina par karatē būtības izpratnes trūkumu. Ikviens var nopirkt jostu. Tai ir jēga tikai kā jūsu izaugsmes apliecinājumam.

5.2. Jūsu skolotājs var samazināt jūsu grādu atbilstoši saviem ieskatiem. Grāda paaugstināšana vai samazināšana ir mācīšanas “instruments”, kas ļauj objektīvi novērtēt jūsu progresu.

5.3. Nekad neiztaujājiet skolotāju par to, kad jums tiks piešķirts nakošais grāds (josta). Kad jūs būsiet tam gatavi, jūs uzaicinās nokārtot eksāmenu.

5.4. Ja jūs pārtraucat trenēties (vairs netrenējaties) ilgāk kā 1 gadu, jums nav nekāda grāda (jostas).

5.5. Atgriežoties Dojo pēc ilgākas prombūtnes vai apmeklējot citas skolas Dojo, jāvalkā balta josta.

5.6. Atlabstot no slimības vai savainojumiem, jāvalkā balta josta, tā norādot skolotājam un partneriem, ka jūs “neesat formā”.

6. APĢĒRBS UN PERSONĪGĀ HIGIĒNA

6.1. Visiem skolniekiem, sākot no sarkanās jostas un augstāk, Dojo jānēsā balts karatē tērps gi. Uzsākot apmeklēt nodarbības (baltajām jostām), ir pieļaujama cita, ērta apģērba lietošana.

6.2. Vīriešiem zem gi valkāt citu apģērbu (piem., T-kreklu) nav atļauts.

6.3. Neradiet sliktu slavu savam klubam, nēsājot nekārtīgu apģērbu. Katram jārūpējas, lai karatē tērps būtu tīrs, nesaņurcīts, tam nebūtu nomācoša vai nepatīkama smaka.

6.4. Uzsākot nodarbību, tērpam jābūt sakārtotam un sasietam.

6.5. Ir nepiedienīgi pārģērbties nodarbību zālē un nepieļaujami to darīt uz paklāja.

6.6. Nodarbību laikā, ja nav dots rīkojums, nenoņemiet vai nenovelciet kādu no karatē tērpa daļām.

6.7. Lai pārsietu vai sakārtotu jostu vai tērpu, jānoiet zāles malā.

6.8. Nekad nenometiet zemē jostu (obi)! Jaiemācās cienīt savu jostu kā jūsu centības un pūliņu simbolu.

6.9. Josta ir jāžāvē un jāvēdina, bet to nevajadzētu mazgāt, jo tā simboliski satur jūsu ieguldītā darba garu.

6.10. Ievērojiet personīgo tīrību! Īpaši jāseko, lai roku un kāju nagi būtu tīri un īsi apgriezti. Parūpējieties, lai pirms nodarbībām, jūsu rokas un kājas būtu tīri nomazgātas. Nodarbību laikā bieži vien ir jāstrādā kopā ar partneri vai sava partnera tuvumā. Nevienam netīk kontaktēties ar kādu, kas ir netīrs.

6.11. Jācenšas nestaigāt ar apaviem (āra) pa laukumu vai paklāju, uz kura notiek nodarbības.

6.12. Pirms uziešanas uz laukuma (paklāja), vienmēr jānovelk apavi un jānovieto pie zāles ieejas vai gar zāles malām.

6.13. Izejot uz īsu brīdi no zāles vai noejot no paklāja, uzvelciet kaut ko kājās. Pretējā gadījumā, nosmērējot kājas, jūs netīrumus ienesīsiet zālē.

6.14. Ja jums ir gari mati, parūpējieties par tiem un kontrolējiet tos!

6.15. Jūsu pašu drošībai, arī lai nesavainotu citus, pirms nodarbības noņemiet pulksteņus un rotas lietas!

6.16. Jūsu pašu drošībai nokošļājiet gumiju nodarbības laikā!

6.17. Ikviens ir atbildīgs par tīrības, kārtības un drošības uzturēšanu Dojo.

7. DROŠĪBA

Šīs nav uzvedības normas (etiķete), bet gan svarīgi drošības noteikumi!

7.1. Visi (katrs) nodarbību dalībnieki ir atbildīgi par savu un apkārtējo drošību zālē (Dojo).

7.2. Skolniekam PIRMS NODARBĪBAS SĀKUMA ir jāinforme skolotājs vai nodarbības vadītājs par savu veselības stāvokli, ja tas var ietekmēt nodarbības norisi, vai arī, ja pastāv kādi ierobežojumi, kas neļauj pilnvērtīgi piedalīties nodarbībā.

7.3. Ja jūs jūtat sāpes, nodarbības laikā veicot kādu uzdevumu, vai arī esat bīstamā stāvoklī, informējiet par to savu partneri, piesitot viņam vai sev, vai paklājam (grīdai), liekot saprast, ka jūs vēlaties, lai iesāktā darbība tiktu pārtraukta. Šim piesitienam ir jābūt jūtamam vai arī sadzirdamam. Ja jums nav iespējams piesist, jāizrunā vārds “itai”, kas nozīmē “sāp”!

7.4. JA JŪSU PARTNERIS PIESIT VAI PASAKA “ITAI”, IESĀKTĀ DARBĪBA NEKAVĒJOTIES JĀPĀRTRAUC!

7.5. Ja nodarbību laikā jūs gūstat kādu savainojumu, NEKAVĒJOTIES par to informējiet nodarbību vadītāju!

7.6. Neatstājiet zāli, neinformējot nodarbību vadītāju par gūto savainojumu!

7.7. Ja savainojums nav nopietns, ar nodarbības vadītāja atļauju centieties nodarbību turpināt!

7.8. Nav pieļaujams savainot citus nodarbību dalībniekus! Ja jūs apzināti savainosiet vai pakļausiet briesmām citu nodarbību dalībnieku, jūs varat tikt izraidīts no kluba (Dojo).

Nodarbību instruktori (melnās jostas) ir beiguši pirmās palīdzības sniegšanas kursus un ir apmācīti un gatavi sniegt palīdzību savainojumu gadījumos.