Uzvedības normas (etiķete) Uzvedības normu (etiķetes) ievērošana ir tāds pat treniņš kā karatē tehnikas apgūšana. Uzvedības normu ievērošana parāda cilvēka nopietnumu, vēlēšanos mācīties, kā arī spēju ievērot citu cilvēku intereses un tiesības. Ja jums ir paveicies, tad jūs varat trenēties īpaši iekārtotā zālē (Dojo), un jūs varat novērtēt īpašo atmosfēru, kas tajā valda un apņem jūs, kolīdz jūs tajā ieejat. Diemžēl vairumā gadījumu jātrenējas zālē, kas citā laikā tiek izmantota citiem pasākumiem un ko nav iespējams iekārtot atbilstoši jūsu vēlmēm. Ja jūs sapratīsiet Dojo lomu un nozīmi, tad būs vieglāk izmainīt jūsu attieksmi pret treniņu zāli un tur notiekošo. Dojo sākumi meklējami senatnē Budistu tempļos. Pirms šajās telpās tika uzsākta cīņas mākslu mācīšana, tās tika izmantotas meditācijai un apcerei. Dojo bija ļoti rāma un mierīga vieta. Pirms doties iekšā, lai stundām ilgi meditētu, cilvēki pie ieejas novilka apavus un paklanījās. Karatē bieži tiek raksturots kā meditācija kustībā. Nevar novilkt robežu, kad beidzas meditācija un sākas karatē. Tādēļ ir pilnīgi dabiski nodarboties ar karatē Dojo un to darīt ar tādu pat attieksmi, kāda būtu meditējot.Ir jāapzinās arī tas, ka Dojo nozīmē brīvības un vienlīdzības ierobežojumus. Tas var likties dīvaini, jo viens no karatē pamatprincipiem ir, ka neatkarīgi no grāda tiek cienīts ikviens skolotājs izrāda tādu pat cieņu savam skolniekam, kādu izrāda savam skolotājam. Tajā pat laikā vispārpieņemts likums trenējoties ir: skolotājs dod rīkojumus (instrukcijas), bet skolnieks pakļaujas un izpilda.Dzīvojot sabiedrībā, ikvienam ir jāpakļaujas un jāievēro noteiktas uzvedības normas, jāievēro etiķetes noteikumi. Daudzas no šīm uzvedības normām ir saprāta diktētas, daudzas ir vienkārši pieklājība un labas manieres, un daudzu izcelsmes pamatā ir senas Japānas tradīcijas. Tādēļ nav attaisnojami, ja slinkuma vai nevērības dēļ tās netiek ievērotas. Jāatceras, ka dažādi karatisti gan ar baltām, gan ar melnām jostām trenējas vienā un tajā pat Dojo. Visi apgūst vienu un to pašu tehniku un tiecas uz vieniem ideāliem. Tādēļ visiem jāvadās no vienām etiķetes prasībām.Dojo ir jāgodā, jo tā nav vienkārši sporta zāle vai treniņu vieta. Tā ir garīgās (rakstura) pilnveidošanās vieta.Lepojieties ar savu Dojo un izjūtiet godbijību, tur atrodoties. Arī LTKF biedriem jāievēro noteiktas uzvedības normas. Nevajadzētu uztraukties, ja neizdodas tās visas atcerēties, šādos gadījumos jāvadās no vecāko biedru rīcības. Katrā klubā uzvedības normas (etiķete) var atšķirties. Tādēļ piedaloties nodarbībās citā Dojo, jāvēro un jāvadās no tur pierastām normām, jo vadoties tikai pēc sava kluba (Dojo) uzvedības normām, kas var būt atšķirīgas, jūsu rīcība var tikt uztverta kā nepieklājība. |
||
|
||
3. NODARBĪBAS SĀKŠANA UN BEIGŠANA 6. APĢĒRBS UN PERSONĪGĀ HIGIĒNA 7. DROŠĪBA |
||
|
||
sensei. Atrodoties Dojo, nekad neuzrunjiet skolotāju vārdā. Vecākie instruktori un vecākās jostas jāuzrunā sempai. 1.4. Vecākajām jostām jārāda piemērs jaunākajām.
1.5. Jaunākajām jostām jāvadās no vecāko jostu norādījumiem.
1.6. Saņemot instrukcijas no skolotāja, atsaucieties ar osu (Os). Instrukcija nav kritizēšana, un jums nav jāapvainojas, ja skolotājs norāda jums, kā uzlabot jūsu tehniku.1.7. Nekad nepārtrauciet runātāju, it īpaši - vecāku cilvēku. Nekad nerunājiet, ja runā skolotājs vai vecāka josta. Neuzbāzieties citiem ar skaļu pļāpāšanu. 1.8. Daudz kas no tā, ko mēs izpildām ikdienā nodarbībās, var nopietni savainot netrenētus cilvēkus, tādēļ apgūto tehniku nedrīkst demonstrēt ārpus Dojo.1.9. Nemāciet karatē tehniku:
1.10. Katram ir atškirīgas fiziskās iespējas un
motīvi, lai nodarbotos ar karatē. Tas jāņem vērā un jāciena. 1.11. Cieniet tos, kam ir mazāka pieredze, un neuzspiediet savas idejas citiem. 1.12. Cieniet tos, kam ir lielāka pieredze, un nestrīdieties par tehniku. 1.13. Nelamājieties un neiesaistieties līdzīga rakstura diskusijās. Uz lamām neatbildiet vai atbildiet mierīgi. Pirmais pašaizsardzības likums ir: izvairieties no situācijām, kurās var būt nepieciešama pašaizsardzība. 1.14. Nelietojiet organismam kaitīgas vielas. Nekad necīnieties reibuma stāvoklī. Tā būtu karatē principu noniecināšana un karatista vārda diskreditēšana. seiza (uz ceļiem) pozīciju, un tikai pēc tam ieņemiet ērtāku pozīciju. Nevajag sēdēt ar izstieptām kājām jāsēž vai nu seiza vai ar sakrustotām kājām. Sēžot pievērsiet uzmanību instruktoram un viņa norādījumiem un mācībām. Nekad nevajag nervozi dīdīties, žāvāties vai izrādīt garlaicību. 2.13. Katram jāizturas pret savu partneri ar cieņu, ievērojot uzvedības normas. 2.14. Prasiet no partnera tikai viņa zināšanu un prasmes līmenim atbilstošu rīcību. 2.15. Nodarbību laikā neuzdodiet jautājumus skolotājam, ja vien netiekat aicināti to darīt. Pataupiet savus jautājumus līdz nodarbības beigām un tad apspriediet tos ar vecākajiem biedriem vai skolotāju. Ja ir vajadzība kaut ko pajautāt skolotājam, jums jāpieiet pie viņa un ar cieņu jāpaklanās. Nekad nedrīkst saukt skolotāju pie sevis. Kad saruna beigta, paklanieties un pateicieties par jums veltīto laiku. 2.16. Centieties apgūt katu kustības ārpus nodarbībām, lai nodarbību laikā skolotājam nebūtu jāstāsta, kāda kustība seko nākošā, un viņš vairāk laika varētu veltīt jūsu tehnikas novērtējumam un palīdzībai lai to uzlabotu.2.17. Treniņu zālē nediskutējiet ar partneri (sarunām un iespaidu pārspriešanai domātas ģērbtuves). 2.18. Lai paliktu zālē pēc treniņa un nodarbotos individuāli, nepieciešama skolotāja atļauja. 2.19. Uzsākt kumite atļauts tikai pēc skolotāja komandas un skolotāja klātbūtnē.2.20. Ja zemākas jostas partneris ir melnā josta, centieties savu iespēju robežās, bet neaizmirstiet par cieņu, kas jāizrāda vecākai jostai. Ja jums liekas, ka jūs varat vairāk vai stiprāk, atcerieties, ka vecākās jostas, cīnoties ar jaunākām, ievēro šo līmeņa atšķirību un necīnās ar pilnu spēku. 2.21. Neizaiciniet vecāku jostu uz kumite, bet, ja vecāka josta aicina jūs, neatsakiet.2.22. Nemāciet jaunu tehniku vai katu citiem skolniekiem, ja vien skolotājs nav licis to darīt. Bieži vien vecākā josta palīdz jaunākai nodarbību laikā, bet tas būtu jādara pirms vai pēc nodarbības. Nodarbību laikā katram jākoncentrējas tikai uz savu uzdevumu veikšanu.2.23. Nodarbību laikā nezaudējiet kontroli pār sevi, neļaujiet vaļu dusmām, neizrādiet, ja jums ir slikts noskaņojums. 2.24. Trenēšanās ir nopietna nodarbe, tādēļ nodarbību laikā nesmejieties, nesvilpojiet, nedziediet, un citādi netraucējiet pārējiem. Nodarbību laikā nesmaidiet bez vajadzības (vajadzība smaidīt var rasties tikai tad, ja ir sāpīgi, neērti un nemākat saglabāt bezemociju izteiksmi). 2.25. Ja jums tiek dots rīkojums skaitīt, dariet to tajā valodā, kurā jums ērtāk, bet dariet to īsi, asi un pārliecinoši. 2.26. Saņemot komandu pārvietoties uz citu telpas daļu, dariet to pēc iespējas ātri. Pārvietojoties, nestaigājiet starp rindām. Vispirms gar savas rindas aizmuguri aizejiet līdz zāles malai un pārvietojieties šeit. 2.27. Vecākās jostas (it sevišķi melnās) iegūšana nenozīmē, ka atrodoties Dojo jūs varat atslābināties un kļūt vaļīgi.2.28. Skolniekam jāpaliek zālē līdz nodarbības beigām, ja vien skolotājs neatļauj aiziet iepriekš. 2.29. Nekad treniņa zālē vai kluba telpās nesmēķējiet un nepieļaujiet, ka to dara citi. 2.30. Atrodoties Dojo, ēšana vai dzeršana nav atļauta. 2.31. Apmeklējiet tualeti pirms nodarbības. Tad nenāksies traucēt skolotāju un pārējos nodarbības dalībniekus, kā arī tas var novērst iespējamas bīstamas traumas, ja nejauši saņemat sitienu pa vēderu. Tāpat arī atcerieties, ka nav labi trenēties uzreiz pēc maltītes. Vēlamais starplaiks ir ne mazāk kā 1 stunda. 3. NODARBĪBAS SĀKŠANA UN BEIGŠANA Dojo un par nodarbības uzsākšanu. 3.3. Nodarbības uzsākšana.
Pēc komandas Pēc komandas Pēc komandas Pēc komandas 3.4. Nodarbības beigšana.
Pēc komandas Pēc komandas Pēc komandas Pēc komandas Ja skolotājs nosauc nodarbības dalībnieku vārdus, tad nosauktajam jāpieceļas, jāpaklanās pret skolotāju un skaļi jāsaka: Ja skolotājs nenosauc skolniekus pēc kārtas, tad jānogaida, kamēr no jums pa kreisi esošais (vecāka josta) pieceļas, tikai tad dariet to pašu. Kad skolotājs dod komandu Bieži par paklanīšanās nozīmi karatē tiek jautāts: Vai tas nav saistīts ar kādu reliģisku rituālu? Pēc rietumu kultūras tradīcijām, cilvēki sasveicinoties, paspiež viens otram roku, izsakot vēlmi, saka lūdzu, izsakot pateicību, saka paldies. Pēc Japānas tradīcijām, to visu un vēl vairāk ietver paklanīšanās.
Dojo); uzejot uz laukuma (paklāja) vai noejot no tā; izpildot sveicienu rei; kad pie jums vēršas skolotājs vai vecāka josta; kad jūs vēlaties griezties pie skolotāja vai vecākas jostas; beidzot sarunu ar skolotāju vai vecāku jostu; kad nodarbību zālē tiek pieprasīta kārtība; pēc uzdevuma vai instrukcijas saņemšanas; pret partneri uzsākot un beidzot vingrinājumu; mainot partneri vispirms pret veco, tad pret jauno; uzsākot un beidzot ejot ārā no nodarbību zāles; gadījumos, kad šaubāties, vai ir japaklanās vai nē. Daudz labāk lieku reizi paklanīties, nekā aizmirst šo cieņas apliecinājumu.
5.1. Grādi (jostas) ir svarīgas tikai, lai parādītu jūsu pašreizējo prasmes līmeni, kas iegūts trenējoties. Pārmērīgi lielas nozīmes piešķiršana grādam (jostai), liecina par karatē būtības izpratnes trūkumu. Ikviens var nopirkt jostu. Tai ir jēga tikai kā jūsu izaugsmes apliecinājumam. 5.2. Jūsu skolotājs var samazināt jūsu grādu atbilstoši saviem ieskatiem. Grāda paaugstināšana vai samazināšana ir mācīšanas instruments, kas ļauj objektīvi novērtēt jūsu progresu. 5.3. Nekad neiztaujājiet skolotāju par to, kad jums tiks piešķirts nakošais grāds (josta). Kad jūs būsiet tam gatavi, jūs uzaicinās nokārtot eksāmenu. 5.4. Ja jūs pārtraucat trenēties (vairs netrenējaties) ilgāk kā 1 gadu, jums nav nekāda grāda (jostas). 5.5. Atgriežoties Dojo pēc ilgākas prombūtnes vai apmeklējot citas skolas Dojo, jāvalkā balta josta.5.6. Atlabstot no slimības vai savainojumiem, jāvalkā balta josta, tā norādot skolotājam un partneriem, ka jūs neesat formā. 6. APĢĒRBS UN PERSONĪGĀ HIGIĒNA Dojo jānēsā balts karatē tērps gi. Uzsākot apmeklēt nodarbības (baltajām jostām), ir pieļaujama cita, ērta apģērba lietošana. 6.2. Vīriešiem zem gi valkāt citu apģērbu (piem., T-kreklu) nav atļauts.6.3. Neradiet sliktu slavu savam klubam, nēsājot nekārtīgu apģērbu. Katram jārūpējas, lai karatē tērps būtu tīrs, nesaņurcīts, tam nebūtu nomācoša vai nepatīkama smaka. 6.4. Uzsākot nodarbību, tērpam jābūt sakārtotam un sasietam. 6.5. Ir nepiedienīgi pārģērbties nodarbību zālē un nepieļaujami to darīt uz paklāja. 6.6. Nodarbību laikā, ja nav dots rīkojums, nenoņemiet vai nenovelciet kādu no karatē tērpa daļām. 6.7. Lai pārsietu vai sakārtotu jostu vai tērpu, jānoiet zāles malā. 6.8. Nekad nenometiet zemē jostu ( obi)! Jaiemācās cienīt savu jostu kā jūsu centības un pūliņu simbolu.6.9. Josta ir jāžāvē un jāvēdina, bet to nevajadzētu mazgāt, jo tā simboliski satur jūsu ieguldītā darba garu. 6.10. Ievērojiet personīgo tīrību! Īpaši jāseko, lai roku un kāju nagi būtu tīri un īsi apgriezti. Parūpējieties, lai pirms nodarbībām, jūsu rokas un kājas būtu tīri nomazgātas. Nodarbību laikā bieži vien ir jāstrādā kopā ar partneri vai sava partnera tuvumā. Nevienam netīk kontaktēties ar kādu, kas ir netīrs. 6.11. Jācenšas nestaigāt ar apaviem (āra) pa laukumu vai paklāju, uz kura notiek nodarbības. 6.12. Pirms uziešanas uz laukuma (paklāja), vienmēr jānovelk apavi un jānovieto pie zāles ieejas vai gar zāles malām. 6.13. Izejot uz īsu brīdi no zāles vai noejot no paklāja, uzvelciet kaut ko kājās. Pretējā gadījumā, nosmērējot kājas, jūs netīrumus ienesīsiet zālē. 6.14. Ja jums ir gari mati, parūpējieties par tiem un kontrolējiet tos! 6.15. Jūsu pašu drošībai, arī lai nesavainotu citus, pirms nodarbības noņemiet pulksteņus un rotas lietas! 6.16. Jūsu pašu drošībai nokošļājiet gumiju nodarbības laikā! 6.17. Ikviens ir atbildīgs par tīrības, kārtības un drošības uzturēšanu Dojo.Šīs nav uzvedības normas (etiķete), bet gan svarīgi drošības noteikumi! Dojo). 7.2. Skolniekam PIRMS NODARBĪBAS SĀKUMA ir jāinforme skolotājs vai nodarbības vadītājs par savu veselības stāvokli, ja tas var ietekmēt nodarbības norisi, vai arī, ja pastāv kādi ierobežojumi, kas neļauj pilnvērtīgi piedalīties nodarbībā. 7.3. Ja jūs jūtat sāpes, nodarbības laikā veicot kādu uzdevumu, vai arī esat bīstamā stāvoklī, informējiet par to savu partneri, piesitot viņam vai sev, vai paklājam (grīdai), liekot saprast, ka jūs vēlaties, lai iesāktā darbība tiktu pārtraukta. Šim piesitienam ir jābūt jūtamam vai arī sadzirdamam. Ja jums nav iespējams piesist, jāizrunā vārds itai, kas nozīmē sāp!7.4. JA JŪSU PARTNERIS PIESIT VAI PASAKA ITAI, IESĀKTĀ DARBĪBA NEKAVĒJOTIES JĀPĀRTRAUC!7.5. Ja nodarbību laikā jūs gūstat kādu savainojumu, NEKAVĒJOTIES par to informējiet nodarbību vadītāju! 7.6. Neatstājiet zāli, neinformējot nodarbību vadītāju par gūto savainojumu! 7.7. Ja savainojums nav nopietns, ar nodarbības vadītāja atļauju centieties nodarbību turpināt! 7.8. Nav pieļaujams savainot citus nodarbību dalībniekus! Ja jūs apzināti savainosiet vai pakļausiet briesmām citu nodarbību dalībnieku, jūs varat tikt izraidīts no kluba ( Dojo).Nodarbību instruktori (melnās jostas) ir beiguši pirmās palīdzības sniegšanas kursus un ir apmācīti un gatavi sniegt palīdzību savainojumu gadījumos. |
||